S.P.Q.R. 2018 III (dies tertia)

Sava ceļojuma trešo dienu sākam ar dienišķo kruasānu un kafiju vietējā ieskrietuvē[1] un dodamies uz vienu no tām vietām, kas daudziem raisa pirmās asȯciācijas ar Romu, – uz Vatikānu, lai apskatītu Sv. Pēteŗa baziliku un pēcāk piedalītos pāvesta Franciska vadītajā Angelus lūgšanā.

Pasaulē ir tikai četras baznīcas, kam Romas Katoļu baznīca piešķīrusi visaugstāko – lielās bazilikas (basilica maior) – statusu, un tās visas atrodas Romā. Tāpēc mums izdodas šajā lietainajā svētdienā apciemot trīs no tām – Sv. Pēteŗa baziliku Vatikānā, Sv. Jāņa arhibaziliku Laterānā un Sv. Pāvila baziliku otrpus mūriem. Pirms ceļojuma sākuma veidodams kultūrprȯgrammu, baidījos, ka visas lielās bazilikas ātri vien sāks šķist stipri vienādas, tomēr šajā dienā apskatītās trīs lielās bazilikas ir ļoti dažādas; katrai no tām piemīt savs šarms un savs raksturs.

Pirmā tātad ir Sv. Pēteŗa bazilika Vatikānā. Teȯrētiski tā ir krāšņa un iespaidīga – skulptūras, ciļņi, mȯzaīkas, gleznas un kas tik vēl ne. Realitātē baznīcas ēka ir piebāzta tik pilna ar, latviski sakot, visādu herņu un pribambasiem, ka tās īsto grandiōzumu kļūst visai grūti aptvert un maņas pāriet izdzīvošanas režīmā: liela māja. labi.[2]

IMG_20180311_104257.jpg

No Pēteŗa baznīcas kupōla paveŗas skats ne tikai uz Romas pilsētu, bet arī uz Vatikāna teritōriju, kuŗu citādi apskatīt nebūtu iespējams

Sv. Pēteŗa bazilikas kupōlā izlemjam kāpt ar kājām, kaut zinām, ka tās mums par šo lēmumu atspēlēsies[3]. Kāpiens ir gaŗš un smags, tomēr noteikti ir to vērts, jo no augšas paveŗas labs skats ne tikai uz baznīcas apsīdu (kuŗā vismaz tad, kad mēs atrodamies baznīcā, neviens nelaiž, jo notiek mise(s)), gan arī uz citādi neapzināmo Vatikāna teritōriju, nemaz jau nerunājot par Sv. Pēteŗa laukumu. Un tālāk, aiz Vatikāna mūŗiem plešas Roma, pagaidām vēl sveša un neiepazīta.

Kad esam atgriezušies atpakaļ uz zemes, sagaidām un noklausāmies Angelus lūgšanu un pāvesta Franciska uzrunu (pāvests ir maziņš maziņš, tālu tālu), papusdienojam un pēc nelielas pastaigas cauri pilsētai (kājas ir sajūsmā) dodamies uz Sv. Jāņa arhibaziliku Laterānā.

Baznīcas pilnais nosaukums tulkojumā no itāliešu valodas ir Laterāna Vissvētākā Pestītāja un svēto Jāņa Kristītāja un evaņģēlista Jāņa pāvesta arhibazilika (Arcibasilica papale del Santissimo Salvatore e dei Santi Giovanni Battista ed Evangelista in Laterano), tātad tā nosaukta nevis viena svētā, bet veselu divu svēto – Jāņa Kristītāja un evaņģēlista Jāņa – vārdā. Turklāt kā jau tituls saka priekšā, tieši šī baznīca ir patiesā pāvesta katedrāle, nevis Sv. Pēteŗa bazilika Vatikānā. Par to liecina arī fakts, ka šeit visā savā krāšņumā gozējas tās institūcijas, kuŗai pāvests ir dzīvais veidols, fiziskā manifestācija – Svētais Krēsls, pāvesta tronis. Laikam jau tieši tajā sēžot izteiktie vārdi (ex cathedra) saskaņā ar Romas Katoļu baznīcas dȯgmu pretendē uz nemaldīgumu[4]. Tomēr dienā, kad tur viesojamies mēs, pāvests Francisks laikam nav lēmis ziņot neko nemaldīgu, tā ka nekur tuvumā nav manāms. Savukārt par pašu baznīcu jāteic, ka tajā ir daudz mazāk visādu greznumlietu, bet dievnams no tā tikai iegūst, jo esošais šķiet vēl iespaidīgāks kȯnteksta dēļ (piemēram, apustuļu statujas, kas centrālajā jomā mazliet draudīgi slejas pār apmeklētāju galvām).

Interesanti, ka par spīti lielajai tūristu interesei par šīm abām baznīcām katrā no tām atrodama vismaz viena norobežota sānu kapela, kas paredzēta tikai un vienīgi lūgšanām. Mēs kā ne-katoļi jūtamies tajās neiederīgi, tāpēc iekšā nelienam, tomēr kā kristieši spējam atzinīgi novērtēt to, ka bazilikām ļauts saglabāt savu galveno funkciju – tie ir lūgšanu nami, dievnami, un nekādi tūristu pūļi to nemaina.

Trešā lielā bazilika, ko mums izdodas apciemot, ir Sv. Pāvila bazilika otrpus mūriem (San Paolo fuori le mura), kas saskaņā ar tradīciju uzcelta virs sv. Pāvila kapavietas un kur kriptā zem galvenā altāŗa pat paveŗas sv. Pāvila akmenī tēstā sarkȯfāga sāns. Arī šī bazilika ievērojami atšķiŗas no pirmajām divām, jo rotājumu ziņā šķiet vēl piezemētāka, līdz ar to iegūstot milzīgu plašuma sajūtu. Tomēr par gluži askētisku celtni saukt nekādi nav iespējams – zelts un sudrabs šeit lietots apdomīgi, tomēr bez skopuma, jo altāŗa daļā, apsīdā un baznīcas fasādē lieli laukumi noklāti ar zeltu kā fōnu krāsainajām svēto figūrām. Šajā baznīcā arī ir izvietota visu līdzšinējo pāvestu pȯrtretu galerija. Saskaitu, ka tajā pietiek vietas vēl sešiem pāvestiem, un prātoju, diez, ko baznīcas vadītāji iesāks tad, kad vietas aptrūksies?

IMG_20180311_170527.jpg

Sv. Pāvila bazilikas ārpus mūriem priekšā izveidota ļoti jauka krusteja ar dārzu. Žēl, ka tajā dienā līst un nav nekādas vēlmes tajā uzkavēties ilgāk

Šajā dienā gūstam apstiprinājumu kādam faktam, ko esam ievērojuši jau pirmīt, – visas metrȯstacijas un galvenos tūrisma ȯbjektus sargā armijas kareivji ar lieliem draudīgiem šaujamieročiem rokās, turklāt lielajās bazilikās nav iespējams iekļūt, ja neiziet pārbaudi ar metāla detektōru. Protams, prieks par to, ka centieni uzturēt pilsētā drošību ir tik ievērojami, tomēr ir arī skumji apzināties, ka tie nesakņojas vis paranȯjā, bet gan nepieciešamībā. Pagājušas ir tās dienas, kad uz baznīcu kāpnēm spēlējās bērni…

____________________________________

[1] Vārds ieskrietuve šeit – un Itālijā vispār – uztveŗams gaužām nopietni, jo iestādē, kur izņēmuma kārtā viesojamies šajā rītā, īsti nav pat kur apsēsties; kafiju paredzēts izdzert turpat pie letes, kājās stāvot.
[2] Kaut arī arhitektūras un interjera ziņā abas ēkas nav salīdzināmas, kaut kādā ziņā nevilšus gribas Sv. Pēteŗa baziliku salīdzināt ar Vestminsteras abatiju, jo, tajās viesojoties, prātā nāk vieni un tie paši jautājumi: Kādēļ tika celta šī ēka? Kāda ir tās pastāvēšanas jēga?
[3] Kājas? Sāpes? Kas ir lasīji manus blȯga rakstus par ceļojumu Lȯndōnā, samanīs ieskanamies jau pazīstamu refrēnu.
[4] Es gan neesmu Romas Katoļu baznīcas dȯgmatikas eksperts, tāpēc pieļauju, ka mans skatījums varētu izrādīties augstākajā mērā vienkāršots.

IMG_20180311_094206

Šis Mikelandželȯ veikums pēc Bernīni vairs nešķiet tik īpašs. Tomēr tas arī ir savus simt gadus vecāks. Laika un tehnȯlōģiju atšķirības tomēr ir jāņem vērā…

Advertisements

Komentēt

Filed under Atstāsti, Pārdomas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s