S.P.Q.R. 2018 VI (dies sexta)

Līdz šim esam diezgan labi apguvuši Romas metrȯ sistēmu, ko izmantojam, lai pārvarētu tos attālumus, kuŗi kājām vien nav gluži pa spēkam. Tomēr sestajā mūsu ceļojuma dienā ir pienācis laiks veikt sȯciālu eksperimentu, kuŗa nosaukums ir autȯbuss. Tas notiek ne bez stresa, jo Itālijā autȯbusi pieturās, ko pasažieŗi nav pieprasījuši, iespiezdami pogu, ne tikvien neatveŗ durvis, bet pat nepietuŗ. Tādēļ nepamet jautājums – vai izdosies noķert brīdi, kad jāspiež poga un jāziņo vadītājam, ka gribam izkāpt, vai tomēr aizbrauksim gaŗām?

Jau vairākkārt esam atzinīgi novērtējuši to, ka eksistē Google Street View ȯpcija, kuŗā varam apskatīt ne tikai abstraktu kartes plānojumu, bet arī labi redzēt, kā attiecīgā vieta izskatās patiesībā. Tā nu arī šoreiz tieši fȯtȯgrāfijās noskatītie ȯrientieŗi palīdz saprast, ka laiks mesties laukā no autȯbusa un doties uz pirmo ieplānoto apskates ȯbjektu – Ielejas sv. Andreja baziliku (Sant’Andrea della Valle)[1].

Ōpermīļi iespējams, atpazīs šo baznīcu kā vietu, kur norisinās Džākȯmȯ Pučīni ōperas Tȯska pirmais cēliens[2]. Realitātē šī bazilika ir ļoti skaista, krāšņa baznīca ar zaļgani zeltainu gaismu un iespaidīgiem gleznojumiem (piemēram, sv. Andreja krustā sišana baznīcas apsīdā).

IMG_20180314_100353

Ielejas sv. Andreja bazilikas altāris un apsīda

Pēc Sv. Andreja bazilikas dodamies tālāk uz t.s. Jauno baznīcu (Chiesa Nuova), kas ir ne mazāk krāšņa un kur cita starpā pilnīgi bez maksas apskatāma vēl viena Karavadžȯ glezna, kuŗā attēlota Kristus noņemšana no krusta (Deposizione). Šajā brīdī dažādās vietās esam redzējuši jau kādu saujiņu šī slavenā lielmeistara darbu; riskējot izklausīties pēc mākslas analfabēta, man jāteic, ka tie mums nav pa prātam. Jā, varam novērtēt mākslinieka prasmi, tomēr šīs gleznas mūsu subjektīvajai estētiskajai gaumei neatbilst kāda vienkārša iemesla dēļ – tās ir pārāk tumšas.

Tā spriezdami, dodamies tālāk pa Romas ieliņām. Katrā ceļojumā ȯbligāti ir jāapciemo trīs vietas – tirgus, kapi un zȯȯdārzs. Pēdējos divus jau esam pieveikuši, tā nu atliek tikai tirgus. Un tieši turp ved mūsu tālākās gaitas – Ziedu laukumu (Campo de’ Fiori). Par spīti nosaukumam šajā tirgū, kas no visām pusēm apņem drūmu apmetnī tērptu Džȯrdānȯ Brunȯ statuju[3], iespējams nopirkt ne tikai ziedus, bet arī augļus un dārzeņus, dažāda veida pastu, garšvielu maisījumus T kreklus un pat mȯkas stila kafijas kanniņas[4]. Šajā tirgū arī noskaidrojam, kā tad īsti izskatās artišȯks, kas, kā šķiet, šeit ir visai iecienīta uzkoda pirms maltītes. Tas mūs iedvesmo vēlāk pašiem veikalā nopirkt dažus artišȯku ziediņus cerībā, ka, pārbraukuši mājās, tos nez kādā veidā pagatavosim. Tad jau redzēs, kā tas izvērtīsies[5].

Pēc Ziedu laukuma tirgus mūsu ceļš ved prom no Romas tūristu apsēstā centra – gaŗām Farnēzu pilij uz Pārtibru (Trastevere), kur jau kļūst daudz vieglāk noticēt, ka šajā pilsētā ir atrodams kas vairāk nekā tikai tūristu bari, kam par katru cenu jānofȯtȯgrāfē katrs akmens, un mūsu brūnie draugi, kas nelaidīs gaŗām nevienu iespēju pirmajiem pārdot narcisa zižļus (selfijstikus), telefōnu lādētājus, saulesbrilles un lakatus (kad spīd saule), lietussargus un lietusmēteļus (kad līst lietus) un visādus spīdīgus štruntus (pēc tumsas iestāšanās).

Šeit cita starpā apskatām Pārtibras Dievmātes baziliku (Santa Maria in Trastevere), Sv. Franciska baznīcu (San Francesco a Ripa) un Pārtibras sv. Cecīlijas baziliku (Santa Cecilia in Trastevere), kur beidzot redzamas lielākas variācijas mākslinieku un seno arhitektu šķietami nepārvaramajā vēlmē katru virsmu noklāt ja ne ar zeltu, tad vismaz ar krāsu. Sv. Franciska baznīcā pārsteidzošā kārtā īpaši uzrunā nevis slavenā Bernīni skulptūra ar dievišķu ekstāzi[6], bet gan kokā veidota skulpturāla kȯmpȯzīcija ar sv. Francisku un krustā sisto Kristu.

IMG_20180314_143016

Krusta ceļš Pārtibrā

Uzkāpjam arī Jānikula pakalnā, no kuŗa paveŗas gana iespaidīgs skats uz Romas jumtiem un kupōliem, Sv. Pēteŗa katedrāli un Tēvzemes altāri („lielo, balto kāzu tȯrti”). Pēc tam apēdam saldējumu ar ne-tik-parastām garšām (baziliks un citrōns, mandarīni, panna cotta, kanēlis) un apskatām vēl pēdējo baznīcu (Santa Maria in Cosmedin), kur, par spīti piederībai pie Romas Katoļu baznīcas tiek piekopts nevis latīņu, bet grieķu rits. Tur gan laižam gaŗām unikālo iespēju iebāzt roku Patiesības mutē kā filmā Romas brīvdienas, bet tā vietā apskatām uz sānu kapelas altāŗa novietotu sv. Valentīna… galvaskausu. Nabaga cilvēks!

____________________________________

[1] Vai kāds domāja, ka baznīcas beigušās? Cik naivi!
[2] Otrais ōperas cēliens norisinās Farnēzu pilī (Palazzo Farnese), savukārt trešais – Santandželȯ cietoksnī (Castel Sant’Angelo). Tos abus apskatām tikai no ārpuses. Farnēzu pilī necenšamies iekļūt, jo tur tagad ir Francijas vēstniecība, turpretī par Santandželȯ cietoksni esam centušies izspriest šā un tā, bet secinām, ka divu cilvēku spējām uzturēt interesi par vēsturi ir savas robežas.
[3] Tieši šajā vietā itāliešu filȯzōfu nemaz ne tik tālajā 1600. gadā sadedzināja uz sārta par absurdu un ķecerīgu apgalvojumu – Zeme griežas ap Sauli, nevis otrādi. Tagad šī skulptūra stāv un visos noraugās kā rūgts atgādinājums: „Man bija taisnība”.
[4] Pirms ceļojuma sākuma mūsu plānos ietilpa jaunas mȯkas kanniņas iegāde, tomēr, šajā vietā stāvot izvēles priekšā, kaut kas nostrādā citādi un nolemjam kanniņu tomēr nepirkt.
[5] Pagatavojām. Neizdevās. Nebija garšīgi.
[6] Divdesmit pirmā gadsimta cilvēka samaitātajām acīm šī ekstāze gan rādās gaužām nedievišķa…

IMG_20180314_110343

Ziedu laukuma tirgus kņadā noraugās Džȯrdānȯ Brunȯ draudīgais stāvs

Advertisements

Komentēt

Filed under Atstāsti, Pārdomas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s