Category Archives: Veselība

Pusgads spȯrta, pusmūžs rezultātu

Ir pagājis pusgads, kopš pievienojos nūģu fitnesa prȯgrammai, padarīdams spȯrtu par ikdienišķu savas dzīves sastāvdaļu. Tad nu man šķiet teju ȯbligāti atskaitīties abiem sava blȯga lasītājiem, kā tad man šajā laikā ir veicies. Brīdinu, ka turpinājumā pieminēšu atsevišķas sava ķermeņa daļas, taču, protams, palikšu piedienības robežās.

Trijos vārdos – kā pa kalniem. Ir bijuši gan tādi periōdi, kad spȯrtošana šķiet dabiska un lōģiska ikdienas sastāvdaļa, gan arī brīži, kad uz to saņemties ir ārkārtīgi grūti. Aprīlī piedzīvoju tādu kā sauso periōdu, kas ilga divarpus nedēļas, kuŗās mans dzīves režīms kļuva tik saspringts, ka saņemties uz fizisku aktivitāti kļuva neiespējami. Tomēr man izdevās saņemties un treniņus atkal atsākt, ar laiku pat pāriet jaunā treniņu līmenī.

Kādas pārmaiņas savā ķermenī esmu novērojis? Ja es kȯncentrētos uz svara nomešanu, tad man būtu ar nožēlu jāziņo, ka nekāds vērā ņemams ķermeņa masas samazinājums līdz šim nav iestājies. Par laimi, mana darbošanās nav pakārtota vis lēkājošajiem skaitļiem svaŗos, bet gan vispirms manai pašsajūtai un kopējai fiziskajai fȯrmai. Tad nu jāteic, ka pašlaik es jūtos tik labi kā vēl nekad, jo apzinos, ka šobrīd esmu labākā fȯrmā nekā esmu bijis lielāko daļu sava līdzšinējā mūža: pirmoreiz mūžā ir iespējams skaidri saskatīt manus bicepsus un arī tricepsus, turpretī manas ciskas beidzot ir kļuvušas visai stingras, ne vairs kādreizējie ļumīgie gaļas blāķi.

„Bet vēders,” tu droši vien jautāsi, „kā ar vēderu?” Tā diemžēl paliek mana vājā vieta. Tā kā t.s. presīti neesmu gluži atstājis novārtā, mans vēders noteikti ir kļuvis kaut nedaudz kȯmpaktāks, taču nevaru teikt, ka tas būtu mazāks. Tādas pārmaiņas var notikt tikai tad, ja cilvēks pareizi ēd[1], un tas… nu, teiksim tā, tāda diena vēl nav pienākusi. Kaut arī, bez šaubām, esmu savā uzturā veicis zināmas izmaiņas un dažas no tām varētu uzskatīt pat par diezgan radikālām[2], man priekšā vēl ir tāls ceļš ejams (burtiski un metafōriski) un līdz tādam uzturam, ko varētu saukt par veselīgu, man vēl ir kā sunim līdz mēnesim.

Jomas un līmeņi
Uzturs – 6. līm.: Nekādu makarōnu, nekādu saldumu.Fitness – 3. līm., ķermeņa svars, 56 paveikti treniņi.
Vispārējais – 10. līm.
Teiksmainais piedzīvojums – 3. līm.

Esmu novērojis vēl kādu interesantu lietu – man uz treniņiem saņemties ir vieglāk, ja tie nedēļā ir ieplānoti trīs, nevis divi, jo ir mazāk iespēju kaut ko pārcelt vai pārbīdīt uz citu dienu, neizjaucot arī nākamās nedēļas ritmu. Tāpat veikli izspȯrtoties bieži vien vieglāk ir tad, ja diena ir cieši saplānota, nevis pilnīgi brīva. Bet to, visticamāk, varēs apliecināt jebkuŗš cēlās bumbulēšanas (jeb zinātniskā valodā prȯkrastinācijas) mākslas adepts.

_________________________________________________________

[1] Ne velti viens no nūģu fitnesa galvenajiem saukļiem skan šādi: „Dakšiņu nav iespējams apskriet”.
[2] Vēl nesen kāds no maniem draugiem, uzzinājis, ka esmu izslēdzis no sava uztura makarōnu prȯduktus, skaļi apšaubīja manu garīgo veselību.

Advertisements

1 komentārs

Filed under Atstāsti, Pārdomas, Veselība

Teiksmainais piedzīvojums

Ir apritējuši mazliet vairāk nekā divi mēneši, kopš es nodarbojos ar nūģu fitnesu, un, lai šo svarīgo gadījumu atzīmētu, nolēmu ne vien atskaitīties par pašreizējo situāciju frȯntē (tas būs beigās), bet arī izstāstīt par vēl kādu ļoti svarīgu Nerdfitness prȯgrammas daļu, kas vairs nav tik ļoti saistīta ar spȯrtu kā ar dzīves kvalitāti un laimi kopumā.

Mans teiksmainais piedzīvojums ir dzīves filȯzōfija, kas balstīta uz atziņu, ka reālajai dzīvei var būt ļoti daudz kā kopīga ar datōrspēlēm un, šīs kopīgās īpašības vēl vairāk kultivējot, mēs varam savu dzīvi padarīt interesantāku, strukturētāku, aizraujošāku un visādi citādi labāku. Attiecoties pret savu dzīvi kā pret datōrspēli, mēs varam iegūt pieredzi, kas izsakāma skaitliskās vērtībās un tādējādi dod vēl uzskatāmāku un lielāku prieku par sasniegto, kā arī stimulē un mȯtivē neapstāties pie padarītā, bet celties vēl lielākos augstumos. Dzīve ir spēle, un mūsu uzdevums – to izspēlēt, cik vien labi iespējams.

Kādi tad ir šie mērķi, uz kuŗiem tiekties? Lūk, visa panākumu atslēga – katrs pats izvēlas, kādi ir viņa dzīves mērķi un cik liela ir to vērtība viņa dzīves pieredzē (pieredzes punkti). Tas nozīmē, ka šī sistēma pilnīgi pakļaujas jebkuŗa cilvēka iekšējo vērtību sistēmai. Tā ir arī ļoti viegli maināma, nekas nav akmenī iecirsts – ja gribi kaut ko pielikt, droši! Ja nu priȯritātes mainās un kaut kas vairs nešķiet svarīgi? Samazini iegūstamo punktu skaitu vai izdzēs misiju pavisam!

Piemēra vārdā piedāvāju divus piemērus – nūģu fitnesa idejas autōra un prȯgrammas pamatlicēja Stīva Kemba (Steve Kamb) un pats savu teiksmaino piedzīvojumu. Manā gadījumā tas ir kalpojis par gana labu iedvesmas avotu (kādu ceturto reizi) atgriezties pie japāņu valodas mācīšanās, bet šoreiz, cerams, paliekoši.

*reklāmas pauzes beigas*

Jomas un līmeņi
Uzturs – 6. līm.: Nekādu makarōnu, nekādu saldumu
Fitness – 1. līm., Ķermeņa svara brigāde, 25 paveikti treniņi
Vispārējais – 8. līm.
Teiksmainais piedzīvojums – 3. līm.

Cik jauki būtu, ja viss tiešām izrādītos tik vienkārši ar tiem saldumiem! Bez šokolādes un kȯnfektēm gan iztieku tīri labi, un veikalā pircis našķus neesmu tiešām sen, taču tie manās mājās nonāk arī pa aplinku ceļiem. Tā viņdien, piemēram, uzkritu uz žāvētiem āboliem šȯkȯlādē. Tomēr mans patiesais kriptȯnīts, kā izrādās, ir saldējums. Lūdzu, sargiet mani no saldējuma, un arī es pats sargāšos!

Tomēr viss nav arī tik slikti – esmu kļuvis mazliet lokanāks, mazliet spēcīgāks un pēc divu mēnešu ņemšanās beidzot aptvēru, ka atspiešanās (push-ups) un tricepsu atspiešanās (tricep push-ups) taču galīgi nav viens un tas pats! Nu neko, turpmāk zināšu…

Komentēt

Filed under Atstāsti, Veselība

Spȯrtisks grāmattārps? Neiedomājami!

Vēl pērn manī sarosījās kādas nebijušas jūtas, kas domu «būtu labi kādreiz iegūt kādu fȯrmu, kas nav lode» beidzot pārveidoja par skaidru apņemšanos – pienācis laiks man savest sevi kārtībā. Laikam jau man palīdzēja, jo es īsti nezinu, kā tas notika, taču ātri vien uzdūros vietnei nerdfitness.com un tai piesaistītajai prȯgrammai NerdFitness Academy[1]. Lai arī es aizvien izturos piesardzīgi pret brīnumainu pārvērtību stāstiem, šī vietne man piedāvāja tādu pieeju veselīgam dzīvesveidam, kas man šķita saistoša un saprotama[2], tādēļ es atgādināju sev, ka mērķī ieguldīta nauda palīdz mȯtivācijai un par brīvu neviens vesels vēl nav kļuvis, un 2015. gada decembrī uzsāku ceļu pretim labākai dzīvei… vai kaut kā tā.

Ir pagājis apmēram pusotrs mēnesis, un pirmie robi sākuši rasties tieši manā mȯtivācijā, tādēļ veicu šo blȯga ierakstu, lai man būtu iegansts paraudzīties atpakaļ uz paveikto. Pie viena es šādi dodu saviem līdzcilvēkiem iespēju mani turēt pie atbildības – kā zināms, nekas mani tā nemȯtivē kā bailes, ka man kāds pajautās «Hei, kā tev veicas ar to spȯrtošanu?» un man nebūs, ko atbildēt.[3]

Vispirms man vajadzēja tikt galā ar savu domāšanu un pieņemt dažas aksiōmas, bez kuŗām nekādi nevarēja iztikt. Īsuma labad no tām minēšu tikai dažas: pirmkārt, svarīgākais mainīgais vienādojumā ir uzturs, otrkārt, ķermenis kļūst stiprāks nevis tad, kad spȯrtojam, bet gan tad, kad no spȯrtošanas atpūšamies. Taču tas princips, kuŗu ievērot ir visgrūtāk – ja ēd, tad ēd, bet nedari paralēli vēl ko citu. Tas nozīme reizē ar ēšanu neskatīties televizōru (vai videōklipus internetā). Kaut kas neiedomājams, vai ne?

Tad, kad biju to iegaumējis un pieņēmis galvenos principus, kā arī nofȯrmulējis izejas punkta situāciju un savus mērķus, varēju sākt pievērst uzmanību savam uzturam un sākt veikt tajā pakāpeniskas izmaiņas, ko ilgtermiņā vieglāk uzturēt. Lai to panāktu, es trīsdesmit dienas rūpīgi pierakstīju visu, ko apēdu un izdzēru, kā arī veicu dažādas citas ar uzturu saistītus uzdevumus.[4]. Tomēr joprojām mokos ar – kāds pārsteigums! – saldumiem. Bez limȯnādēm un kȯnfektēm diezgan nȯrmāli varu iztikt, un pat šȯkȯlādes līdz šim nav pārmērīgi kārojies, taču īpaši pēdējās nedēļās šķiet, ka ōme sev izvirzījusi persōnīgo misiju mūs nepārtraukti apgādāt ar kūkām. Nu kā lai neēd!? Gribasspēks, mana vājā vieta…

Kad bija pienācis laiks sākt spȯrtot, nopūtos, sak, ko lai dara, tāda ir dzīve, un ķēros vērsim pie ragiem. No piedāvātajām treniņu programmām izvēlējos Ķermeņa svara brigādi[5] un noteicu sev stingru treniņu režīmu trīs reizes nedēļā. Tā rezultātā man šī pusotra mēneša laikā ir bijušas astoņpadsmit treniņu sesijas, un režīmu ar nelielām nobīdēm ir izdevies ievērot.

Jomas un līmeņi
Uzturs – 6. līm.: Nekādu makarōnu, nekādu saldumu[6]
Fitness – 1. līm. (ar atvieglojumiem un pārveidojumiem)
Vispārējais – 7. līm.[7]
Teiksmainais piedzīvojums – 3. līm.[8]

Kopumā jāteic, ka ar savu pagaidu prȯgresu esmu visai apmierināts. Kas nav vēl redzams miesā, ir redzams skaitļos uz ekrāna (un uz papīra), un pagaidām ar to pietiek. Cerams, ka arī turpmāk izdosies pārvarēt grūtības (tajā skaitā slinkumu, kas atkal sācis izplest savus netīros taustekļus) un arī turpmāk pieturēties pie noteiktā režīma – gan uzturā, gan spȯrtā. Tāpēc, lūdzu, nekārdiniet mani!

__________________________________

[1] Jeb – kā es to saucu savā prātā – Nūģu fitnesa akadēmija.
[2] Izrādās, cilvēkiem, kuŗus interesē grāmatas, datōrspēles un seriāls Doctor Who tomēr var būt kaut kas kopīgs ar spȯrtu un veselīgu dzīvesveidu! Kas to būtu domājis?!
[3] Vai atkarība no citu cilvēku uzslavām un nosodījuma ir nožēlojama un garīgi neveselīga? Jā, ir, bez šaubām. Tomēr ja tā strādā, tā strādā…
[4] Vienā nedēļā piecas no septiņām dienām man bija katru dienu jāizdzeŗ trīs litri ūdens. Lūk, tur gan bija jāpiepūlas, taču tas mani pieradināja pie ūdens dzeršanas.
[5] Tas nozīmē, ka vienīgais svars, ko cilāju, ir mans paša ķermenis.
[6] Kā jau teicu, joprojām mokos ar saldumiem, tomēr tieši tādēļ esmu izlēmis šajā līmenī kādu laiku uzturēties, lai nostiprinātu savu uzturu un pārveidotu to par pieradumu.
[7] Šo līmeni paaugstina, pildot visu veidu uzdevumus, par kuriem iegūst pieredzes punktus.
[8] Par to pastāstīšu kādā citā reizē.

Komentēt

Filed under Atstāsti, Veselība