Bloga arhīvi

PMMM2012: Esmu laimīgs (Džoks Ī)

Ar Džoka Ī (이적) dziesmu “Esmu laimīgs” (다행이다) noslēdzam šo gada apskatu zemē, kas latvietim ir liela mīkla austrumos – Dienvidkorejā. Diemžēl manas korejiešu valodas zināšanas tiešām nav spožas, tāpēc esmu galvenokārt vadījies pēc angļu tulkojuma, tomēr dziesmas jēgu, manuprāt, saprast var. Patīkamu klausīšanos!

Par to, ka esam satikušies un es varu glāstīt tavus matus,
Par to, ka esam satikušies un varam elpot, veŗoties viens otrā,
Par to, ka varu tevi apskaut un ļaut asarām plūst grūtā brīdī,Es esmu laimīgs –
Par skaisto pasauli, kas tevi pazīst un ir nolikusi šeit.

Varenajā vējā un zem slapjā jumta
Es netieku izmests pilnīgi viens.
Nogurdinošā ikdiena un smaga izdzīvošana
Kādas veiksmes dēļ nav kaut kas nenozīmīgs,
Kāda lieliska cilvēka, kas allaž palicis man blakus – Tevis – dēļ.

Par to, ka esam satikušies un varam gatavot ēdienu, kuŗā dalāmies,
Par to, ka esam satikušies un es varu turēt tavu roku, kad tā ir nejūtīga,
Par to, ka varu tevi apskaut un mierināt pat tad, ja tas nelīdz,
Es esmu laimīgs –
Par skaisto pasauli, kas tevi pazīst un ir nolikusi šeit.

Varenajā vējā un zem slapjā jumta
Es netieku izmests pilnīgi viens.
Nogurdinošā ikdiena un smaga izdzīvošana
Kādas veiksmes dēļ nav kaut kas nenozīmīgs,
Kāda lieliska cilvēka, kas allaž palicis man blakus – Tevis – dēļ.

Par to, ka esam satikušies un es varu glāstīt tavus matus…

Ar to arī ir noslēdzies šī gada apskats Pasaules Mūzika Manās Mājās 2012! Ceru, ka jums patika! Noteikti pastāstiet arī man, kas patika, kas nepatika, un ko vēl varētu uzlabot! Līdz nākamajai reizei!

Advertisements

Komentēt

janvāris 6, 2013 · 12:00

PMMM2012: Mūžīgais sasalums (Lorena Segura)

Ar Lorenas Seguras (Laurena Segura) dziesmu “Mūžīgais sasalums” (Permafrost) atgriežamies mūsdienu popkultūras metropolē ASV. Gribēju teikt vēl kaut ko, taču izlēmu savu viedokli paturēt pie sevis. Patīkamu klausīšanos!

Dažreiz es jūtos kā mūžīgais sasalums,
Viena tundrā un pilnīgi apmaldījusies.
Kas būtu domājis, ka es jūtos tā,
It kā zeme kūst un nekas nav īsts.

Un taigā ikkatrs zina,
Ka nevajag staigāt tur, kur aug hemloki.
Kad zeme ir plaša, un vēji pūš aumaļām,
Vai tu paliksi ar mani, ja tumsa ieilgs?

Es zinu, ka man nav, ko dot, tāpēc tik pat labi varu arī padoties un dzīvot…

Tu saki, ka es salaužu tava drauga sirdi,
Bet tajā pašā laikā tu sarauj gabalos manējo,
Tāpēc pārtrauc man jautāt, vai viņa tevi arī mīl,
Ja tev piemīt šarms, tad pietrūkst drosmes.

Bet es gribu tavu mīlestību, un gribu to tūlīt,
Es tev to lūgtu, bet nezinu, kā.
Vēlos turēt tevi savos apskāvienos, un vēlos to tūlīt,
Es teiktu, ka tevi mīlu, bet nezinu, kā.Tas ir izdarīts. Tas ir izdarīts.

Un es atceros, kad mēs braucām autobusā
Cauri ziemeļu mežiem un ziemas pelēkumam.
Es uzliku savu galvu tev uz pleca, bet tu aizvirzījies prom.
Es teicu, ka nemaz neesmu nogurusi.

Un es izlikos, ka man ir vienalga,
Bet aiz matu šķipsnas noslēpu pāris asaru,
Un biju pārgurusi un miegaina,
Tāpēc noriju krupi un pārsēdos citur
Jau atkal.

Man patiktu, ja tu beidzot izlemtu –
Mazliet ašāk, tu tērē manu laiku.

Un tu gribēji vairāk, bet tev vajadzēja mazāk,
Jo tev šķiet, ka esi labāks par visiem pārējiem,
Un es gribēju mazāk, bet man vajadzēja vairāk,
Jo visu, kas man bija, tu atstāji mežā uz zemes.

Un jauktajā mežā, ezeru pārpilnībā,
Tu vienmēr liki man gribēt vēl,
Un jauktajā mežā, ezeru pārpilnībā,
Tu atstāji manu sirdi mežā uz zemes.

Es zinu, ka man nav nekā, ko dot, tāpēc tik pat labi varu padoties un dzīvot.

Komentēt

janvāris 5, 2013 · 12:00

PMMM2012: Londona deg (Negramaro)

Ar grupas “Negramaro” dziesmu “Londona deg” (Londra brucia) atgriežamies kafijas un pastas zemē Italijā. Šai dziesmai ir arī gaŗā versija, kuŗu noteikti iesaku noklausīties visiem, tomēr šeit ielieku tā saucamo radio versiju. Patīkamu klausīšanos!

Sveika…Tu jau ilgi staigā,
Un tev nesāp kājas,
Es tev kādu brīdi jau sekoju.
Tu skaties
Ar divām melnām, nogurušām acīm
Un mani neredzi, paej gaŗām.
Es tev vēl kādu brīdi sekoju.

Kuŗš gan kādreiz būtu teicis, ka es
Kādudien iešu tev aiz muguras,
Gluži kā tad, kad cilvēks meklē Dievu,
Šim ceļam nav jēgas,
Ja jēgu jau esmu zaudējis tev aiz muguras.

Es gribētu tevi mazliet ienīst,
Nemaz, nemaz tevi nemīlot.
Tad es gribētu tevi mīlēt,
Nemaz, nemaz tevi nepazīstot.

Un tikmēr mums visapkārt Londona deg.

Sveika…
Kamēr Londona deg, tu nokauj
Katru skatu, kas tev tiek veltīts.
Es tevi kādu brīdi jau vēroju.
Un tu pazūdi
Manās acīs tās pašas tavas nogurušās.
Tu mani apmāni un paej gaŗām,
Varbūt es gaidu kaut ko citu.

Kuŗš gan kādreiz būtu teicis, ka es
Reiz zaudēšu laiku tev aiz muguras.
Gluži kā tad, kad cilvēks meklē Dievu,
To neatrod, jūk prātā.
Es jūku prātā, ja vēl palieku bez tevis.

Es gribētu tevi mazliet ienīst,
Nemaz, nemaz tevi nemīlot.
Tad es gribētu tevi mīlēt,
Nemaz, nemaz tevi nepazīstot.

Gluži kā tad, kad cilvēks zaudē Dievu,
Es negribu saprast, ka tevis tur nav,
Un cieši turos pie sava sapņa,
Un ļauju tev pabeigt savas dienas
Manā galvā man blakus.

Sveika…
Londona deg, bet tu ko saki?
Ja tevi apstādinu, ko tu saki?
Un tevis tur jau vairs nav…

Komentēt

janvāris 4, 2013 · 12:00

PMMM2012: Tālu, tālu (Dzīvi)

Ar grupas Dzīvi (Gyvai) dziesmu “Tālu, tālu” (Toli toli) mēs atgriežamies cepelīnu un temperamentīgo baltu zemē – Lietuvā. Patīkamu klausīšanos!

Tālu, tālu šķiet
Mīkla un noslēpums –
Cilvēku prātos izdomāts
Kā Visvarenais Prāts.

Cik daudz apkārt netaisnības,
Aklu acu bez dzīvības,
Ja Viņš ir, ja ir varens –
Kādēļ tik daudz nelaimīgo?

Tu zini, ka vajag
Būt labam cilvēkam,
Tu zini, ka laiks
Mums ir dots, lai to izmantotu.

Tādēļ es saku tev:
Hei, vai tu vēl stāvi uz vietas?
Hei, celies un ej uz priekšu!
Tu, tu pats, tu pats izvēlies
Sadzirdēt balsi vai aizvērt sirds durvis.

Tālu, tālu šķiet
Mīkla un noslēpums –
Cilvēku prātos izdomāts
Kā Visvarenais Prāts.

Tu zini, ka vajag
Būt labam cilvēkam,Tu zini, ka laiks
Mums ir dots, lai to izmantotu.

Tādēļ es saku tev:
Hei, vai tu vēl stāvi uz vietas?
Hei, celies un ej uz priekšu!
Tu, tu pats, tu pats izvēlies
Sadzirdēt balsi vai aizvērt sirds durvis.

Hei, vai tu vēl stāvi uz vietas?
Hei, celies un ej uz priekšu!
Tu, tu pats, tu pats izvēlies
Sadzirdēt balsi vai aizvērt sirds durvis.

Hei, vai tu vēl stāvi uz vietas?
Hei, celies un ej uz priekšu!
Tu, tu pats, tu pats izvēlies
Hei, vai tu vēl stāvi uz vietas?
Hei, celies un ej uz priekšu!
Tu, tu pats, tu pats izvēlies
Sadzirdēt balsi vai aizvērt sirds durvis.

Sadzirdēt balsi, sadzirdēt balsi, sadzirdēt balsi…

Komentēt

janvāris 3, 2013 · 12:00

PMMM2012: Kuŗš spēj dzīvot bez mīlestības? (Selīna Diona)

Ar Selīnas Dionas (Céline Dion) dziesmu “Kuŗš spēj dzīvot bez mīlestības?” (Qui peut vivre sans amour?) mēs atgriežamies Francijā. Patīkamu klausīšanos!

Mīlestība ir ļaunākais no visiem lāstiem,
Tā maina izskatu, paslēpj vārdus,
Tā ir ļaunāka par smadzeņu skalošanu.
Gluži kā oāze tuksnesī
Tā mūs pievilina, cenšas izpatikt,
Lai liktu mums iegrimt ellē.
Mīlestībai nav nekāda goda,
Tā ir kā bēgošs noziedzinieks.

Bet kuŗš gan var sacīt, ka spēj dzīvot bez mīlestības? Kuŗš?
Kuŗš var izlikties, ka to nevēlas? Kuŗš?
Kuŗš var teikt, ka mīlestība viņu neietekmē? Kuŗš?
Tā moka, tā sasper kā zibens,
Tā pienaglo mūsu rokas pie krusta,
Bet kuŗš gan var sacīt?

Mīlestība paveic visu netīro darbu,
Iemet tīros ieročus karcerī,
Salauž princeses viņu pilīs.
Tai nekad nav balta karoga,
Nav pamiera, nav pavasaŗa,
Kad jūs sagrābj mīlestība, tas nozīmē kaŗu.
Mīlestība jūs atstāj kaujas laukā,
Tā ir inde jūsu iekšās.

Bet kuŗš gan var sacīt, ka spēj dzīvot bez mīlestības? Kuŗš?
Kuŗš var izlikties, ka to nevēlas? Kuŗš?
Kuŗš var teikt, ka mīlestība viņu neietekmē? Kuŗš?
Tā moka, tā sasper kā zibens,
Tā pienaglo mūsu rokas pie krusta,
Bet kuŗš gan var sacīt, ka spēj dzīvot bez mīlestības? Kuŗš?
Kuŗš var izlikties, ka to nevēlas? Kuŗš?
Kuŗš var teikt, ka mīlestība viņu neietekmē? Kuŗš?
Tā mūs ievaino, mūs glāsta,
Tā tur mūs pavadas galā.
Bet kuŗš gan var sacīt?

Bet kuŗš gan var sacīt, ka spēj dzīvot bez mīlestības? Kuŗš?
Kuŗš var izlikties, ka to nevēlas? Kuŗš?
Kuŗš var teikt, ka mīlestība viņu neietekmē? Kuŗš?
Tā moka, tā sasper kā zibens,
Tā pienaglo mūsu rokas pie krusta,
Bet kuŗš gan var pateikt?

Komentēt

janvāris 2, 2013 · 12:00

PMMM2012: Vismaz tu šajā visumā (Elīza)

Ar Elīzas (Elisa) izpildīto dziesmu “Vismaz tu šajā visumā” (Almeno tu nell’universo) mēs atgriežamies Italijā, kur katrā pilsētā runā mazliet citādi, bet it visur ļaudis zina, kā saglabāt dzīvesprieku. Tas gan neliedz viņiem dziedāt sirdi plosošas balādes. Patīkamu klausīšanos!

Zini, ļaudis ir dīvaini, vispirms ienīst, tad mīl,
Pēkšņi maina savas domas, vispirms patiesība, tad viņš melos
Bez nopietnības, it kā tas nebūtu nekas.

Zini, ļaudis ir traki, varbūt pārāk neapmierināti,
Akli seko pasaulei, un kad mainās mode, to dara arī viņi –
Nepārtraukti un muļķīgi.

Tu, kas esi citāds. Vismaz tu šajā visumā
Esi punkts, kas nekad negriežas ap mani,
Sauli, kas spīd tikai tev vien kā dimants sirds vidū.

Zini, ļaudis ir vientuļi un sevi mierina, kā prot.
Vairs neļaut, ka mans prāts apmaldās minējumos un bailēs –
Nevajadzīgi un tad bezjēdzīgi.

Tu, kas esi citāds. Vismaz tu šajā visumā
Esi punkts, kas nekad negriežas ap mani,
Sauli, kas spīd tikai tev vien kā dimants sirds vidū.
Tu, kas esi citāds. Vismaz tu sajā visumā
Nemainīsies. Saki man, ka vienmēr būsi
Godīgs un ka mani tiešām mīlēsi visvairāk par visu.

Komentēt

janvāris 1, 2013 · 12:00

PMMM2012: Šonakt neguļ tik daudzi (Prāta Vētra)

Prāta Vētras dziesma “Šonakt neguļ tik daudzi” ienāk tavās mājās tepat no mūsu pašu Latvijas. Šīs dziesmas teksts teorētiski nav jātulko, taču konsekvences vārdā es vienalga iekopēšu dziesmas vārdus. Patīkamu klausīšanos!

Gandrīz pieci no rīta, man nenāks miegs
Ārā baltumā krīta lēni krīt sniegs
Tu aizejot teici, ka laiks tāds slikts
Un es zinu, man šonakt atkal neaizmigt.

Aiz loga,tur tumsā, laiks kā gliemezis lien
Pretī parkā trīs klaidoņi – suņi – skrien
Vien mierina doma,ka izmisums ir,
Šonakt neguļ tik daudzi, es neesmu viens.

Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd,
Bet es tās iemainītu
Par to sapni, kas būtu tik īsts
Un kas ļauj gulēt līdz rītam,
Gulēt līdz rītam.

Cik gan dažādi cilvēki un dažādas domas:
Vienam galvā putni, citam kurpes un somas.
Kāds skaita uzvaras, bet kāds tikai rētas,
Es skaitu naktis negulētas.

Kā es gribētu aizmigt un gulēt līdz rītam,
Kamēr ārā krīt sniegs baltumā krīta,
Un mierina doma, ka tuvu jau rīts
Un ka neguļ tik daudzi, kā pierādīts.

Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd,
Bet es tās iemainītu
Par to sapni, kas būtu tik īsts
Un kas ļauj gulēt līdz rītam.

Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd,
Bet es vēl meklēju īsto.
Mēness spožais, kas likās tik drošs,
Pēkšņi krīt un izrādās plīstošs.

Un tad saule pāri pilsētai aust,
Jauna diena baltos sniega pulksteņos plaukst.

Laimīgu jauno, divi tūkstoši trīspadsmito gadu!

Komentēt

Decembris 31, 2012 · 12:00